Pāreja uz bezskaidras naudas norēķiniem - stulbums vai neizbēgamība?
Iedomājies - tu pēc maltītes baudīšanas restorānā mēģini norēķināties par pakalpojumu, bet tavas maksājumu kartes pēkšņi nestrādā. Tu vēlies iegādāties biļeti uz pēdējo autobusu, lai nokļūtu mājās uz attālu Latvijas nostūri, bet kasiere nepieņem tavu MasterCard. Tu tikko ielēji mašīnai benzīnu, bet benzīntanka kasieris paziņo, ka karte netiek pieņemta. Tu stāvi pie kases, ar vakariņām paredzēto iepirkumu grozu, bet pārdevēja paziņo, ka pašlaik kartes nepieņem. Tieši šādā situācijā nesen bija nonākuši tūkstošiem cilvēku, jo uz pāris stundām bija sagājusi tūtā Swedbank Latvia IT sistēma, liedzot iespēju desmitiem tūkstošu cilvēku norēķināties par pārtiku, transportu, kā arī citām precēm un pakalpojumiem.
Bezskaidras naudas norēķini ir ērti, ātri, droši un kļūst arvien
populārāki. Bet vai mēs kā sabiedrība esam gatavi atteikties no
skaidras naudas, kā to mēģina Zviedrija?
Likums, kas sabojās internetu, iznīcinās startupus un liks GDPR izskatīties pēc kokteiļa baudīšanas Havaju salās.
Nemanot un klusītēm mums, iespējams, ir piezagušies tādu episku apmēru sūdi, kas liks atskatīties uz labi pazīstamo GDPR kā uz relaksējošu kokteiļa baudīšanu siltajās zemēs SPA kurortā.
Negribu celt paniku un demonstrēt histēriju, taču Latvijai, Eiropai un pasaulei, iespējams, nemanāmi ir pietuvojusies ļoti liela nelaime. Jau 20. - 21. jūnijā Eiropas likumdevēju gaiteņos notiks balsojums par jaunas autortiesību direktīvas apstiprināšanu.
Ja ticēt diezgan pārliecinošiem avotiem (atsauces apakšā), šī jaunā direktīva principā paredz aplikt ar nodokli interneta saites un sačakarēt jebkuru interneta platformu vai sociālo tīklu, kur lietotāji augšupielādē saturu.
Es gribētu, lai šis būtu pārspīlējums, taču, diemžēl, šķiet, esam pamatīgas e-katastrofas priekšvakarā. Vēl jo nepatīkamāk ir tas, ka šādas globālas kataklizmas tuvošanos, šķiet, neviens nav pamanījis un Latvijas oficiālā pozīcija ir balsot PAR pašnāvību. Pašlaik ir pēdējais brīdis, kad šo nelaimi vēl iespējams novērst. (Papildināts 20.06.2018)
7 iemesli, kāpēc "Kriminālās ekselences fonds" ir Latvijas kinematogrāfijas triumfs
Vakar uzzināju, ka man labi draugi vēl joprojām nav redzējuši filmu "Kriminālās ekselences fonds." Patiesībā viņi nemaz nezināja par tādu filmu. Tāpēc nolēmu noformulēt 7 spēcīgus argumentus, kas varētu pamudināt ikvienu, kas to vēl nav paspējis, doties un pabaudīt šo kino.
Kāpēc šī filma ir "obligātā literatūra" ikvienam pieaugušam latvietim?
Piedzīvojumi ar Uzņēmumu reģistra e-pakalpojumiem. Sabojāti nervi vai pastaiga parkā?
Pirms vairākiem gadiem mani piedzīvojumi ar Uzņēmumu reģistra e-pakalpojumiem un tiem sekojošais dusmās tapušais bloga raksts, kuru izlasīja vairāk kā 20 000 cilvēku un pārpublicēja vairāki avoti, beidzās ar stresu vairākiem PR cilvēkiem un kauna traipu e-pakalpojumu veidotājiem un Uzņēmumu reģistram.
Vairākus gadus vēlāk esmu saskāries ar jauniem piedzīvojumiem saistībā ar Uzņēmumu reģistra e-pakalpojumu. Uzreiz teikšu, ka, lai arī gludi negāja un sanāca ieberzties dažos "gļukos", kas apēda pusstundu laika, visi tie, kas sagaida kārtējo nievājošo absurda komēdiju par to, cik sūdīgi viss ir uztaisīts un kādā pakaļā mēs esam, var sagaidīt vilšanos.
Rumbulas piedzīvojumi jeb kā neieberzties, pērkot auto
Pirms 3 gadiem solīju sev nekad nebraukt skatīties auto uz Rumbulas plačiem, jo varbūtība notrāpīt uz kaut ko sakarīgu ir mikroskopiska (ir pieredze). Diemžēl vai par laimi šodien radās fīlings sevi drusku apčakarēt un bezjēdžigi iztērēt daļu dzīves, jo draugs meklēja auto un kaut kā, pa ss.lv bakstoties, uzpeldēja šis skaistulis - Audi A4 tikko no Holandes ar servisa grāmatiņu, 165 tk. nobraukumu un patiesi fantastisku aprīkojumu, vienīgais mīnuss - tirgo Rumbulā. Zinām, zinām, ka Rumbula ir sūdu spainis, kurā varbūtība atrast dimantu ir 1%, bet tomēr, cerība mirst pēdējā...
Politisks padoms nacionāļiem - kā iegūt balsis un nekaitināt vēlētājus.
Pašreizējā situācija Eiropā un Latvijā, it īpaši saistībā ar
imigrācijas jautājumu varētu kļūt par NA un līdzīgu partiju lielāko
trumpi nākamajās vēlēšanās. Būsim godīgi, lielākā daļa sabiedrības
ir noskaņoti pret obligāto imigrantu uzņemšanu un šis ir labs
laiks, lai maksimizētu savas politiskās dividendes. Nacionāļu
stingrā nostāja šajā jautājumā viņiem ir ļoti liels trumpis un
iespēja pildīt savu misiju.
Diemžēl tā vietā, lai efektīvi izmantotu šo milzīgo politisko priekšrocību, nacionāļi vienlaicīgi pamanās arī zāģēt zaru uz kura paši sēž. Zāģē vairākos veidos... Kādos?
Latvijai varbūt būs jāuzņem 24000 patvēruma meklētāju. Vai tiksim galā?
Atmetot pie malas jebkādas negācijas, šodien mēģināšu pēc iespējas vienkārši un īsi izanalizēt - cik patvēruma meklētāju pie mums varētu atbraukt, cik tas maksās un vai mēs vispār tiksim galā. Par pamatu analīzei tiek ņemta ANO statistika, ekspertu viedokļi, reālistiskas nākotnes prognozes un matemātika.
Īsā versija - ja nekas radikāli netiks mainīts, tad atbilstoši
statistikai tuvāko 5 gadu laikā ir ļoti reāla situācija, kurā mums
būs jāuzņem vismaz 24000 patvēruma meklētāju, pie kam, šis skaits
varētu turpināt pieaugt vairākas reizes.
Garā versija...
Kāpēc esam neiecietīgi? Par bēgļiem, bailēm un apdraudējumu.
Šobrīd sabiedrība ir sašķēlusies divās nometnēs. Vieni ir
nobijušies no imigrantu pieplūduma apdraudējumiem, otri kaunina un
vaino pirmos naidā un neiecietībā. Diemžēl reti kurš aizdomājas,
kāpēc veidojas neiecietība pret imigrantiem un ko darīt,
lai salabotu Eiropu un veicinātu šo toleranci?
Konceptuāli biju par 250 patvēruma meklētāju uzņemšanu, protams,
pie nosacījuma, ka tas būtu bijis galīgais cipars un latviešu
valoda viņiem būtu obligāta. Diemžēl, politiskā līmenī ir liela
putra, bet briesmu signāli ir tik skaļi, ka pēdējā laikā apjukumā
arī pats reizēm esmu kritis panikā un "šērojis" to neiecietību, kas
šobrīd plosa lielāko sabiedrības daļu. Un vai bez pamata?
Šodien mēģināšu apspiest emocijas un ar vēsu prātu izvērtēt
"netolerantās" sabiedrības daļas motīvus un satraukuma cēloņus,
kā arī pārliecinošu argumentu un risinājumu trūkumu no
liberāli domājošo puses... ar loģiku, bez emocijām.
Kā Uzņēmumu reģistrs māna cilvēkus un kāpēc nelietot Latvija.lv e-pakalpojumus, pārejot uz eiro vai sniedzot dalībnieku reģistru
10.06.2015 reaģējot uz Uzņēmumu reģistra un lasītāju
komentāriem, labots, pievienojot pēdējās rindkopas, tāpēc iesaku
izlasīt arī pašas beigas!
Šis būs stāsts par to, kā valsts, proti, Uzņēmumu reģistrs un
VARAM vadītā Latvija.lv izšķērdē simtiem tūkstošus nodokļu
maksātāju naudas un tūkstošiem uzņēmēju cilvēkstundu, piedāvājot un
reklamējot e-pakalpojumu, kuru pēc būtības nevar izmantot 99.9%
lietotāju. Šis ir arī stāsts par to, kā man izdevās uzvarēt
Uzņēmumu reģistra un Latvija.lv veidoto šķēršļu joslu un iekļūt
elitārajā 0.1% lietotāju grupā, kam izdodas lietot Uzņēmumu
reģistra izveidoto Latvija.lv sadaļu.
... un šis ir padoms uzņēmējiem, kā neuzrauties uz teju krāpnieciskiem vilinājumiem, kas aicina izmantot Latvija.lv portālu izmaiņu veikšanai.
Domāju, ka visi uzņēmēji jau zina, ka līdz 30.06.2016 pilnīgi
visiem uzņēmumiem ir jāveic pamatkapitāla denominācija uz eiro. Bet
ne visi zina, ka jau līdz 30.06.2015 ikvienam uzņēmējam, kas
savu firmu reģistrējis pirms 01.07.2013. (arī tiem, kam tikai viens
īpašnieks) obligāti un par maksu (labojums: īstenībā bez maksas, bet dēļ Latvija.lv
kļūdas nauda tiek iekasēta) ir jāiesniedz t.s.
dalībnieku reģistra nodalījums
Zilonis trauku veikalā jeb Jānis Reirs un mikrouzņēmuma nodoklis
Pirms kāda laika par finanšu ministru kļuva tāds Jānis Reirs.
Jānis, šķiet, nav bijis spējīgs biznesā, vismaz par viņa dibināto
uzņēmumu nekas nav dzirdēts un internetā nav atrodams. Toties Jānis
ir profesionāls politiķis - daudz laika pavadījis dažādos augstos
valsts amatos. Internetā runā, ka savulaik pat bijis Rīgas
elektromehāniskās rūpnīcas komjauniešu sekretāra vietnieks
ideoloģijas jautājumos.
Kā jau politiķim ar stāžu, Jānim ir viedoklis. Jānis uzskata, ka mikrouzņēmumu īpaši zemā nodokļa likme samazina valsts ieņēmumus, un ir laiks rīkoties.
Esmu izveidojis trīs mazos uzņēmumus, un arī man ir
viedoklis...
Kā viegli iegūt un lietot eParakstu? (Atjaunots)
Raksts papildināts un atjaunots. eParakstu var lietot, lai nebūtu jānodarbojas ar rindā stāvēšanas sportu pastā un valsts iestādēs, lai nebūtu jākrāmējas ar papīriem un dokumentus varētu nosūtīt un saņemt pa e-pastu. Vai un kā tas darbojas, nolēmu izmēģināt pats. Izrādās, patiešām eParaksts darbojās un to iegūt ir ļoti vienkārši*, tāpēc mēģināšu arī tev izstāstīt kur kāpēc un kā dabūt un izmantot eParakstu.
Rīgas Satiksme palielina cenas un zog. Kāpēc tā un ko vari darīt Tu?
Ar sabiedrisko transportu nebraucu, jo nedzīvoju Rīgā. Tomēr mani ļoti grauž, ka pašvaldības uzņēmumu Rīgas Satiksme vada cilvēki, ieskaitot Leonu Bemhenu, kas, izmantojot varu un juridiskos caurumus, brīvi un regulāri apzog valsts iedzīvotājus, presē par to raksta, cilvēki to zina, bet kā parasti neviens neko nevar izdarīt. Kāpēc tā un ko vari darīt Tu? ...
CSDD ņem vērā [arī manus] ieteikumus un ļauj sodus saņemt tikai e-pastā
Pirms pāris gadiem biju ļoti dusmīgs uz CSDD par to, ka fotoradaru sodi nāk uz pastu un tie obligāti ir jāsaņem kā ierakstīta vēstule, kuras saņemšanai jātērē pus stunda laika pasta nodaļā. Šodien patīkams pārsteigums. Pamanīju, ka e-CSDD sistēmā var izvēlēties iespēju saņemt lēmumus par fotoradaru sodiem tikai e-pastā. Kāpēc tas ir labi?
- Uzzināt par sodu un to nomaksāt var ātrāk;
- Ietaupās milzumdaudz laika, jo nav jāiet stāvēt rindā pēc ierakstītām vēstulēm, it īpaši, ja uzņēmums reģistrēts citā pilsētā, kur tiek sūtītas ierakstītās vēstules;
- Vairs nedraud situācija, ka dēļ ierakstītā soda neizņemšanas pastā VID, UR u.c. iestādes sāk uzskatīt, ka uzņēmums neatrodas juridiskajā adresē un tad var sanākt lieli mēsli.
Kā Latvijā pirkt lietotu auto, ja no mašīnām neko nesaproti?
Katrs būs dzirdējis kādu šausmu stāstu par lietotas mašīnas iegādi. Nesen, papētot situāciju tieši ar lietotu BMW automašīnu tirgu sapratu, ka bilde ir ļoti drūma - čakarētāju ir slāņiem un arī cērpamo "aitu" tikpat. Cilvēki joprojām nav iemācījušies vismaz elementāru piesardzību un ar acīm ciet pērk tādus auto, ko angliski sauc par "a lemon" (tulkojums - iegrābiens). Tāpēc šoreiz mēģināšu sastādīt nelielu, iesācējiem draudzīgu sarakstu ar padomiem pie lietotas mašīnas pirkšanas.
Par brīvību
Atceros tālos 80os gadus, vēl PSRS laikus, kad reiz pajautāju mammai: "Kas ir Ulmaņlaiki?" Un mamma man, pavisam mazam un ziņkārīgam puisēnam sāka stāstīt par laikiem, kad reiz bija tāda neatkarīga valsts Latvija, kur valdīja attīstība, ražoja un uz visu pasauli eksportēja sieru un desu, ražoja automašīnas un lidmašīnas, cilvēki varēja brīvi doties ceļojumos pa visu pasauli un Latvija bija tikpat moderna un attīstīta valsts, kā mītiem ieskautās "ārzemes". Lai gan man toreiz bija tikai ap 5 gadi, es to sarunu ļoti skaidri atceros vēl šodien. Atceros, jo toreiz manī iedegās ideja par neatkarīgu Latviju. Protams, man nebija lielas nojēgas par to, kas ir neatkarība un es īsti nesapratu kāpēc vajadzīgi rūpīgi noglabātie auseklīši un nozīmītes ar Latvijas karogu, bet es pilnīgi noteikti gribēju, lai Latvijā pietiek siera, desas un, lai mēs varam ražot automašīnas un ceļot pa visu pasauli.
Kā Latvijā viegli nopelnīt miljonu, ar piemēriem
Lai man neviens nepiesietos par viedokļa paušanu vai apmelošanu, uzreiz atrunāju, ka, neskaitot materiālu ar atsaucēm, viss zemāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis, tātad juridiski - no pirksta izzīstas aizdomas. Personas, par kurām runāšu, varbūt (maz ticams), ir ļoti godprātīgi pilsoņi, kas seko visaugstākajām ētikas un morāles normām.
Šoreiz atkal tēlošu riebīgo, skaudīgo Latvieti un mazliet
paķidāšu dažus personāžus un viņu izpeļņu guvumu uz tautas un citu cilvēku
rēķina. Kāpēc? Jo par tādām lietām ir jārunā, lai neaizmirstās un
neiestājas vienaldzība. Droši var man pārmest par to, ka man skauž,
jo man tiešām nepatīk, ka, kamēr vairumam cilvēku, lai nopelnītu
naudu, ir patiesībā jāstrādā, tikmēr citi savu turību spēcina uz
"kopējā katla" (lasi - mūsu nodokļu) un svešu cilvēku rēķina, pie
kam, dara to brutāli un atklāti.
Kopsavilkums: Kritiska nenovīžības ķēde, kas noveda pie traģēdijas
Šodien jau šķiet, ka ir daudz maz skaidrs kāpēc sabruka veikals.
Protams, eksperti visu izvērtēs, bet jau tagad ir pieejami ekspertu
viedokļi un, visticamāk, pie vainas būs primāri - nepareizi jumta
kopņu savienojumi, jeb kļūda projektējumā. Bet tas ir tikai sauss
tehnisks slēdziens. Traģēdijas
nenotiek pašas no sevis, tās parasti ir kļūdu un nenovīžību ķēdes
rezultāts. Pievienojos tiem, kas saskata veselu virkni ar nevīžībām un cūcībām. Ja
kaut viens ķēdes posms būtu iztrūcis, traģēdija varēja nenotikt.
Lūk ķēde, kādu to redzu:
Papildināts: Kas tur ar tām sijām, jeb kāpēc sabruka veikals - versija
Šoreiz ne mana ideja, bet gan ieteikums uzrakstīt no malas.
Ieteikumam piekritu, jo versija interesanta.
Man šodien piezvanīja Gatis Ugriks, kas strādā būvniecības sfērā un piedāvāja savu versiju - pusstundas laikā ar videokonferences palīdzību iepazīstināja ar saviem novērojumiem un aprēķiniem, un, lai gan šis nav nekāds pamatojums vai pierādījums, bet gan plika muldēšana, jo nav zināmi projekta parametri - ir tomēr satraucoši novērojumi.
Papildināts: Aizdomīgas faktu nesakritības un cūcības saistībā ar 21. novembra traģēdiju
Būšu pavisam atklāts - man sāp, un 22. novembra rītā ap 12:00 (tas man bija rīts, jo gulēt aizgāju tikai pēc 6:30) es raudāju. Sen nebiju tā juties. Redzot bildes un ap ~4:00 uzzinot, ka ēkas iekšpusē pēc otrā brukuma vēl neviens nav strādājis, es zināju, ka upuru skaits var būt liels, lūdzu Dievu, lai apstājās, bet tā nenotika, iespējams mana ticība bija par vāju. No rīta, ar iekaisušām acīm nokāpu lejā un nolaidu karogu pusmastā un tad sākās dusmas...
Visu dienu analizēju info mēdijos un pamanīju veselu kaudzi ar aizdomīgām
nesakritībām. Ļoti iespējams, ka kļūdos, bet būšu nekorekts
un neklusēšu...
Lai gan vienu māju esmu uzcēlis un pāris grāmatas par šo tēmu
izlasījis, neesmu nedz eksperts, nedz speciālists, bet skaidri
redzu, ka kaut kas nav pareizi ... un tā nav maza nejauša kļūdiņa - tas ir liels un
neglīts augonis - meli, mantrausība, pohujisms, necieņa, stulbums -
kombinācija. Domas formulēšu vien kā jautājumus, noteikti,
ka lasītāju vidū ir cilvēki, kas spēs mani palabot, ja kļūdos
un/vai atbildēt. Iespējams būs tādi, kas nievās un apsmies - man
vienalga - es zinu to ko skaidri redzu un redzu es lielu
nelaimi un baru ar dažāda veida politkorektiem "locekļiem", kas
tikai attaisnojas. Bet cilvēku, kura
tuvinieks gāja pirkt maizes klaipu un neatgriezās, atrunas
neinteresē, šim cilvēkam nav pieejama juristu varza, kas viņu
aizstāvēs. Cilvēks ir pelnījis ātras atbildes - un
atbildību, nevis mierinājuma grašus.
Paskaidrojiet, kāds, man, stulbenim, kāpēc ir tā:
Kāpēc Latvija ir sliktāka par Igauniju?
Man Latvija patīk labāk, bet šoreiz par auto. Nesen parādījās ziņas, ka top likuma grozījumi ar mērķi ierobežot auto iespēju pārvietoties pa Latvijas teritoriju ar ārvalstīs reģistrētu auto. Godīgi sakot, man tas izraisīja smīnu - bars ar ausaiņiem kabinetos drukā kaut kādus likumus, par kuriem viņiem pašiem nav nekādas nojēgas.
Tagad speciālisti pamodušies un pamanījuši, ka vesels bars ar uzņēmējiem lieto dārgas automašīnas ar igauņu numuriem un nemaksā Latvijā ne kapeiku nodokļos. Labrīt! Protams, ka cilvēki reģistrē mašīnas Igauņos, jo, gluži vienkārši, tur ir labāki spēles noteikumi - mazāk visādu bezjēdzīgu nodevu un ierobežojumu.
Bet kronis visam ir risinājums - aizliegt, ierobežot utt. Kāpēc tā vietā, lai kaut ko aizliegtu un ierobežotu, mēs gluži vienkārši nevaram paņemt un uztaisīt, lai arī mūsu likumi būtu tikpat forši kā Igauņiem un Lietuviešiem? Tas taču ir elementāri - vismaz kaut kādā mērā pielīdzini spēles noteikumus kaimiņvalstīm, un neviens nebrauks blēdīgi reģistrēt savu auto tur, jo nebūs jēgas.